Pēdējo divu gadu laikā paveikti nozīmīgi darbi Latvijas zinātnes konsekventai virzībai uz konkurētspējas celšanu un spēcīgu zinātnisko institūciju izveidi un attīstību. Līdz šim paveikto un turpmākos veicamos soļus šī gada 19. aprīlī analizēja konferencē “Zinātniskā institūcija Eiropā 2030: izcilības, atbilstības un konkurētspēja izaicinājumi”, izvērtējot zinātnisko institūciju konsolidācijas un attīstības projektu rezultātus.
Pieredzē dalījās gan universitātes, kas veica strukturālas pārmaiņas, gan institūti, kas strādāja pie savas izcilības stiprināšanas stratēģijām: Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte, Organiskās sintēzes institūts, Daugavpils Universitāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU Cietvielu fizikas institūts, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts Izgītības attīstības aģentūra.
Latvijā līdz 2030. gadam ir nosprausts mērķis izveidot stabilu pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, bet līdz 2020. gadam – koncentrēt pētniecību 20 spēcīgās zinātniskajās institūcijās, - tādās, kas būtu uzticams partneris pasaules pētniecības organizācijām, veiksmīgi konkurētu Eiropas pētniecības programmās un veiktu pētījumus Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgās jomās.
Izglītības un zinātnes ministrija ir atbalstījusi zinātnisko institūciju pašu iniciētās un īstenotās strukturālās izmaiņas, atvēlot tam 11 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām resursu konsolidācijas process turpinās, vāji novērtēto institūtu resursu integrējot tajos institūtos, kuros valsts turpmāk attīstīs pētniecību. Ir radīts tāds institucionālais ietvars, kas ir vērsts uz izcilības un atbilstības tautsaimniecības attīstībai stimulēšanu zinātnisko institūciju darbā.
Kopš 2014. gada sākuma:
- sadarbībā ar nozari ir izdevies palielināt valsts budžeta finansējumu zinātnei un noturēt šo palielinājumu pagājušā gada budžeta konsolidācijā;
- mainīti pētniecības projektu vērtēšanas nosacījumi:
a. pētniecības projektus vērtē pēc būtības, saskaņā ar Eiropā pieņemtiem principiem, izmantojot starptautisku ekspertīzi; - mainīti zinātnes institūcijas bāzes finansēšanas nosacījumi:
a. valsts budžeta finansējums tiek piešķirts tikai konkurētspējīgām zinātniskajām institūcijām, kurās strādā vismaz 25 zinātnieki (PLE);
b. snieguma kritēriji ļauj piešķirt vairāk finansējuma zinātniskajām institūcijām, kurās norit intensīvāka pētniecība un kuras uzrāda labākus darba rezultātus;
c. sociālās un humanitārās zinātnes tiek vērtētas atsevišķi no dabas, dzīvības un inženierzinātnēm; - ieviesti stimuli pētniecības un augstākās izglītības ciešākai integrācijai, proti:
a. augstākās izglītības snieguma finansējums;
b. daļa no augstākās izglītības mācībspēku atalgojuma tiek finansēta no zinātnes bāzes;
c. pētniecības projektu finansējuma nosacījumi atļauj pieņemt darbā studentus; - izveidota valsts ieguldījumu pētniecības un attīstības atdeves monitoringa sistēma;
- ar 11 miljoniem eiro ir atbalstītas zinātnisko institūciju pašu iniciētās un īstenotās strukturālās izmaiņas, kas paredz pētniecības izcilības un būtiskuma stiprināšanu, un resursu koncentrāciju;
- ir sagatavota otrā konsolidācijas kārta, kas paredz atlikušo vāji novērtēto institūtu resursu integrāciju tajos institūtos, kuros valsts turpmāk attīstīs pētniecību.
Foto atskats uz notikušo konferenci: Flickr.com
